Šeit Mazsalacas pilsētas valdes saistošie noteikumi:

Vietējo iestāžu rīkojumi.
Saistošie noteikumi

par Mazsalacas pilsētas kapsētu,

pieņemti Mazsalacas pils. valdes 1936. gada 13. jūlija sēdē,

apstiprināti ar Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departamenta 1936. g. 17. augusta 95889. rakstu.

1. Mazsalacas pilsētas kapsēta atrodas Mazsalacas virsmežniecības Mazsalacas novada 74. kvartālā.
2. Kapsētu pārvalda Mazsalacas pilsētas valde vai tās vietā nozīmēta amata persona-kapsētas pārzinis.
3. Pilsētas valde kapsētu uztur kārtībā, uzcel vajadzīgās ēkas, ierīko aku, gādā par
celiņiem un apstādījumiem.
4. Kapsēta iedalīta:

1) ģimenes kapos;

2) rindu kapos.

5. Kapu vietas pret samaksu izdod uz noteiktu laiku — 40 gadiem no iepirkšanas dienas. Pēc šī laika paiešanas kapu vietas pāriet pilsētas rīcībā, bet pret vajadzīgo samaksu kapu vietas var palikt vēl 40 gadus īpašnieka rīcībā.
6. Ģimeņu kapu vietas iedalītas: 2, 3 un 4 līķu apbedīšanai. Vajadzības gadījumā viena persona var aizņemt vairākas ģimeņu kapu vietas.
7. Ģimeņu kapu vietas var izvēlēties pēc ieskata, bet rindu kapos vietas ierāda pēc kārtas.
8. Uz apbedīšanu pilsētas kapsētā ir tiesība:

1) katrai Mazsalacas pilsētas robežās dzīvojošai personai, kura, dzīvojot Mazsalacā, ir sev rezervējusi vietu ģimenes kapos,

2) pārējām personām ar katrreizēju pilsētas valdes piekrišanu, pie kam piekrišana nav liedzama tiem, kuriem kādas konfesijas kapos nav dota vieta.

9. Par kapu vietu jāmaksā pēc pilsētas apstiprinātas takses:

1) par divvietīgu Ls 3,50,

2) par trīsvietīgu Ls 5,—,

3) par četrvietīgu Ls 7,—,

4) par kapu vietu rindu kapos jāmaksā Ls 1,—.

10. Kapu dziļumam jābūt saskaņā ar "Valdības Vēstneša" 1926. g. 251. numurā izsludinātiem noteikumiem. Kapa bedre nedrīkst būt seklāka par 2,5 metriem, bet kur gruntsūdens to neatļautu, ne seklāka par 2 metriem. Kaps rūpīgi aizberams un nolīdzināms vai uz tā uzmetama kapa kopiņa. Zārkam no zārka jābūt vismaz 30 cm atstatumā.
11. Aizliegts apbedīt mironi, iekams miršanas gadījums nav reģistrēts vajadzīgā iestādē un kapsētas pārzinim nodota apbedīšanas atļauja. Apbedīšanas jāpieteic kapsētas pārzinim vēlākais 24 stundas
pirms apbedīšanas.
12. Līķis uz kapsētu vai kapliču un no turienes uz kapu vietu jānoved slēgtā zārkā.
13. Viena kapa lielums ģimenes kapos 3, 5m X 1,8 m un rindu kapos 3,5 m X 1,2 m.
14. Kapu izrok, aizber un citus vajadzīgos darbus izdara apbedamā piederīgie.
15. Vienā kapā atļauts apbedīt vienu līķi. Izņēmums pielaižams, ja apbedī māti kopā ar mazu bērnu vai reizā mirušus brāļus vai māsas, ne vecākus par 5 gadiem, ja apbedīšana notiek vienā zārkā.
16. Ģimenes kapu vietas īpašniekam ir tiesība likt sevi vai piederīgos apbedīt viņu aizņemtās vietās. Kapu vietas īpašnieks var nodot savas tiesības uz aizņemto kapa vietu citam, paziņojot par to rakstiski
pilsētas valdei, pie kam kapa vietas atdevējs nedrīkst ņemt nekādu virsmaksu.
17. Kapus iežogojot, akmeņus vai pieminekļus uzstādot, ir jāziņo iepriekš kapsētas pārzinim vai pilsētas valdei, kurai tiesības pieprasīt uzceļamo priekšmetu skices. Tādos gadījumos darbus var sākt tikai pēc atļaujas saņemšanas. Kapu vietu pušķošanai lietojami zemu augoši stādi un puķes, kas nekaitē blakus esošo kapu vietām un nebojā kapsētas izskatu.
18. Pilsētas valde katru apbedīto personu ieraksta kapsētas grāmatā, atzīmējot apbedīto vārdus, uzvārdus, tēva vārdus, dzimšanas un apbedīšanas datumus, un arī to personu vārdus un adreses, kas
uzņēmušās savu piederīgo kapu kopšanu. Aizņemto ģimenes kapu sarakstos jābūt atzīmējumam, kādus kapus kas aizņēmis.
19. Šo noteikumu pārkāpējus sauks pie likumīgas atbildības uz Sodu likuma pamata.
20. Šie noteikumi stājas spēkā pēc 2 nedēļām no to izsludināšanas " Valdības Vēstnesī" .

Pilsētas galva N. D a u g u l i s.
Sekretārs P. U p m a n i s.

Publicēts: "Valdības Vēstnesis", Nr.189 (22.08.1936)