Reinholds Guleke
(Reinhold Ludwig Ernst Guleke), Arhitekts un arhitektūras vēsturnieks
Reinholds Gūleke dzimis 1834. gada 12. maijā, Mazsalacas mācītājmuižā, Mazsalacas draudzes mācītāja, Latviešu skolas dibinātāja Frīdriha Ernsta Gūlekes un viņa sievas Annas (Anna von Riemann) ģimenē, kā septītais bērns.
Reinholds mācījās Rīgas Doma skolā un Rīgas pilsētas ģimnāzijā. Jaunībā viņam bija dažādas intereses un viņš studēja dažādās specialitātēs. Laika posmā no 1855. līdz 1857. gadam viņš studēja zooloģiju un ķīmiju Tērbatas (Tartu) universitātē, no 1858. līdz 1859. gadam — Parīzes Centrālam Ekolā (Ecole centrale des Arts et Manufactures) un no 1859. līdz 1861. gadam — Karlsrūves politehnikumā Vācijā ceļu, tiltu un mašīnu būvi.
Pēc studijām R. Gūleke strādājis gan kā inženieris 1862.–1864. g. Vidzemē (Līgatnes papīrfabrikā), gan būvniecības birojos Ņujorkā (1865–1867) un Vācijā (1870–1874).
No 1875. līdz 1881. gadam R. Gūleke bija Pērnavas pilsētas arhitekts. Šajā periodā ietilpst ēka Rītli ielā 28 (Rüütli 28), ko projektējis Gūleke un kas ir viena no pirmajām neorenesanses stila celtnēm Pērnavā, kuras pirmajā stāvā bija paredzētas tirdzniecības telpas, bet otrajā stāvā laika gaitā atradās Namīpašnieku banka, Pērnavas Igaunijas krāj-aizdevumu sabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība "EEKS-Maja", savukārt padomju laikā — Valsts bankas Pērnavas nodaļa. Tā visa dēļ māja ilgi tautā tika saukta par "bankas māju". Mājai ir kultūrvēsturiska vērtība. No 1928. līdz 1933. gadam tur darbojās Pērnavas Strādnieku teātris, bet pēdējās desmitgadēs — pilsētas bibliotēkas lasītava.
Ar arhitektu Gūleki ir saistīta arī Pērnavas zēnu ģimnāzijas vingrošanas zāles ēka, kas atradās Ķēniņa ielā 29 (Kuninga 29). Zēnu ģimnāzijas skolas ēka tika pabeigta 1875. gadā. Pēc dažiem gadiem skolas mācību plānā tika iekļauta fiziskā audzināšana un radās vajadzība pēc sporta zāles. 1880. gadā pilsētas dome vingrošanas zāles celtniecībai atvēlēja 7000 rubļu. Koka vingrošanas zāles ēka atradās blakus skolas ēkai. Tā bija klasicisma stilā ar zemu, plakanu jumtu, kuras fasādē bija astoņi koka stabi. Vingrošanas zāle tika pabeigta 1881. gadā un svinīgi atklāta ar vingrošanas svētkiem. Diemžēl vingrošanas zāles mūžs izrādījās īss. Jau 1906. gadā vingrošanas zāle nodega. No tās ir saglabājies vienīgi Vingrošanas ielas (Võimlemise tänav) nosaukums.
Laika posmā no 1881. līdz 1906. gadam (ar pārtraukumiem) Gūleke dzīvoja Tērbatā un strādāja par universitātes arhitektu un celtniecības zinībus pasniedzēju (docentu). Pēc viņa projektiem Tērbatas universitātei ir uzceltas gandrīz divdesmit jaunceltnes un veikti pārbūves darbi, piemēram: jaunais anatomikums, jaunā acu klīnika un sieviešu klīnikas ēka.
Viņš arī projektēja alus darītavas ēku kompleksu Tähtvere kalnā (tagad A. Le Coqi rūpnīca), kas tika pabeigta 1893.–1898. gadā.
Gūleke ir izstrādājis Laiuses baznīcas (1888) un Lustiveres muižas ēkas (1875–1881) restaurācijas projektu. Viņš veicināja pieminekļu aizsardzību un pētīja viduslaiku arhitektūru.
Ārpus Tartu pēc viņa projekta tika rekonstruēta Äksi Andreas baznīca (ieskaitot interjera dizainu, 1887.–1889. g.), bet Roosa Jakoba baznīca tika uzcelta un pabeigta 1893. gadā.
Padziļinātāk Gūleke ir nodarbojies ar Tērbatas Doma baznīcas, Vīlandes un Vastselīnas pils pētniecību, pētījis arī Rīgas Doma baznīcu. Gūleke ir sastādījis un publicējis rakstus par arhitektūras vēsturi. Plašākais darbs ir "Alt-Livland, Mittelalterliche Baudenkmäler Liv-, Est-, Kurlands und Oesels", kas tika izdots 1896. gadā Leipcigā ar 320 attēliem.
Kopš 1906. gada Gūleke dzīvoja Berlīnē, vēlāk Hamburgā un Jēnā, kur viņš nomira 1927. gada 16. decembrī un tika apglabāts. Viņa vecāki Frīdrihs un Anna apglabāti Mazsalacas ev. lut. draudzes kapsētā.
