Paulis Zolts

Latvijas armijas virsnieks, Latvijas Neatkarības kara dalībnieks. 

Dzimis 10.08.1880. Košķeles (Sēļu), pagasta Vecstārastos, saimnieka ģimenē kā 12 bērns ģimenē. No 1888. gada pavasara mācījās Sēļu pagasta skolā, no 1890. gada rudens – Valtenberģu (Mazsalaca) draudzes skolā, pēc tam 1895.–1897. gadā – nepilnus trīs gadus Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā (nav beidzis, izstājās slimības un konflikta dēļ ar semināra vadību). 1897. gadā iestājās un 1899. gadā beidza mērnieku taksatoru skolu Gorkos, Mogiļevas guberņā, Baltkrievijā.

1913. gadā nodibināja ģimeni ar ukrainieti Varvaru Fedčenko.

18.05.1919. kritis kaujā Kaugurciemā, apbedīts pie Ķemeru baznīcas.

1920.gada maijā pārapbedīts ģimenes kapos Mazsalacas kapsētā.

Svarīgākie militārās karjeras posmi:

1900.–1901.g. dienēja obligātajā karadienestā Krievijas armijā, 41. artilērijas brigādē Vitebskā, atvaļināts pēc vieglās artilērijas rezerves virsnieka pārbaudījuma nokārtošanas un 01.1902. paaugstināts par praporščiku. Neilgu laiku dzīvoja tēva mājās Vecstārastos, pēc tam atgriezās Baltkrievijā, kur strādāja par mērnieku Minskas guberņā.

1904. gadā, sākoties Krievijas–Japānas karam, Paulis Zolts mobilizēts, dienējis kā praporščiks 40. pārvietojamajā artilērijas parkā. Piedalījās kaujās ar Japānas armiju, bija brigādes komandiera adjutants, baterijas komandieris.

1906. gadā, pēc kara nobeiguma tika atvaļināts rezervē. Strādāja lauku darbus tēva mājās.

No 1907. gada bija Harkovas guberņas triju apriņķu mērniecības darbu revidents Harkovā, Ukrainā.

08.1914.g., pirmā pasaules kara sākumā tika mobilizēts, iedalīts 79. artilērijas brigādē, piedalījās kaujās ar Osmaņu Impērijas (Turcijas) spēkiem Kaukāza frontē, pēc tam frontē Galīcijā un Karpatos pret Austroungārijas armiju,

1916.–1917. gadā Ziemeļu frontes Daugavas aizsardzības līnijā pret Vācijas armiju (Pļaviņu apkārtnē).

No 03.1916.g. – podporučiks baterijas komandieris.

No 05.1916.g. – poručiks,

No 10.1917.g. – štābkapteinis.

Pēc armijas sabrukuma 1917. gada nogalē P. Zolts atgriezās tēva mājās un nodarbojās ar lauksaimniecības darbiem.

1918. gada nogalē, ienākot Sarkanajai armijai, devās uz Tallinu. Viņš atteicās no piedāvātā amata Igaunijas armijas artilērijas dienestā, un ar Latvijas pārstāvju Jāņa Ramaņa un Jorģa Zemitāna atbalstu 06.01.1919. kopā ar brāli Ādamu Zoltu (vēlāk Latvijas armijas virsleitnants) igauņu kuģī "Izabella" no Tallinas izbrauca uz Liepāju.

10.01.1919. P. Zolts ieradās Liepājā un 14.01.1919. brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku Atsevišķajā (Studentu) rotā (kapteinis), vada komandieris. No Liepājas jaunformējamo spēku Inženieru-sapieru rotas četriem kaujas vadiem izveidotās 2. rotas komandieris 1. Latviešu atsevišķās brigādes 3. Atsevišķajā (Studentu) bataljonā frontē (31.03.1919.). Piedalījās kaujās pret Sarkano armiju. Kopā ar vēl četriem savas rotas karavīriem krita nevienlīdzīgā kaujā, izbeidzoties atbilstošām patronām un vadot karavīrus durkļu prettriecienā visu dienu ilgušā kaujā (rota noturēja pozīcijas pret vairākkārtēju pārspēku – Sarkanās armijas 1. strēlnieku pulka 1. bataljonu), tādējādi nepieļaujot frontes pārrāvumu un nodrošinot izejas pozīciju noturēšanu pirms uzbrukuma Rīgai.

Nopelni:

P. Zolts ir viens no leģendārākajiem Latvijas Neatkarības kara virsniekiem, kura pēdējā kauja uzskatāma par vienu no izteiktākajiem piemēriem Latvijā notiekošās karadarbības nežēlībai, ko izraisa iedzīvotāju politiskā polarizācija 1919. gada pirmajā pusē. P. Zolts prasmīgi komandēja savu rotu, panākot karavīru uzticēšanos un saliedētību kaujas apstākļos un tādējādi nodrošinot pozīciju noturēšanu, pēc nāves kļūdams par vienu no Latvijas Neatkarības kara un nācijas neatkarības gribas simboliem.

Apbalvojumi:

Par nopelniem Krievijas–Japānas kara kaujās Paulis Zolts apbalvots ar:

• Krievijas Svētā Staņislava ordeni (poļu Order Świętego Stanisława, krievu Императорский и Царский Орден Святого Станислава), III šķira (ar šķēpiem);
• Svētās Annas ordeni (Императорский орден Святой Анны), IV šķira;
• par Pirmā pasaules kara kaujās parādīto varonību – ar Svētā Staņislava ordeni, II šķira (ar šķēpiem);
• Svētās Annas ordeni, II, III šķira (abi ar šķēpiem);

Par Neatkarības kara laikā 18.05.1919. veikto varoņdarbu Paulis Zolts apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni, III šķira (pēc nāves).

Piemiņas saglabāšana:

Latvijas Republikā starpkaru posmā P. Zolta piemiņa tika godināta regulāri valsts, armijas un pašvaldību līmenī.

1934. gada 9.septembrī atklāta piemiņas plāksne Mazsalacas kapos,

1934. gadā atklāts piemineklis Kaugurciemā, 18.05.1919.g. kaujas vietā (1948. gadā nopostīts, 1989. gadā atjaunots). Pie pieminekļa regulāri notiek atceres pasākumi.

P. Zolta vārdā nosaukta iela Jūrmalā, Kauguros.

Daži piemiņas pasākumi notikuši arī pie P. Zolta kapa pieminekļa Mazsalacas kapos.

Atspoguļojums literatūrā:

P. Zolta tēls atspoguļots daiļliteratūrā, piemēram Līgotņu Jēkaba balādē "Vectēva stāsts mazdēlam" (1936), Valda Rūjas grāmatā "Kas to Rīgu dimdināja" (2000) un citur.