Oskars Perro

Karavīrs, rakstnieks, politiķis

Oskars Perro (Oskars Augusts Pero (Perau), dzim. 1918. g. 9. okt. (pasē 26._sept.)), dzimis Vecates pagastā. Pēc Mazsalacas pamatskolas beigšanas 1935. gadā Oskars Perro iestājās Rīgas pilsētas tirdzniecības skolā. To pabeidzis, mācības turpināja Latvijas Tautas Universitātes sagatavošanas kursos un gatavības apliecību saņēma 1940. gadā. 1941. gada rudenī iestājās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, bet sākoties II Pasaules karam izšķīrās mācības atlikt un pievienoties vācu okupācijas karaspēkam. 

Kā daudzām latviešu ģimenēm, arī viņa dzimtu baigais gads bija nesis upurus, taču Oskars Perro nežēlojas, bet līdzko radās izdevība, iestājās ieroču cīņā, lai tāda varmācība vairs neatkārtotos. Jau 1941. gada rudenī viņš ar pirmajām latviešu karavīru vienībām devās uz Ļeņingradas (Pēterburgas) fronti. 1942. gada ziemā, no 16. janvāra viņš atradās Holmas ielenkumā, līdz 17. maijā vācu armija krievu ielenkuma loku salauza. Holmas cietoksnī Oskaru Perro smagi ievainoja. Šeit viņu apbalvoja ar 2. pakāpes Dzelzs krustu. Viņš bija pirmais latvietis II Pasaules karā, kurš par varonību Holmas cietokšņa aizstāvības kaujās saņēma šo Vācu armijas apbalvojumu.

1943. gada pavasarī, nodibinot Latviešu leģionu, viņš ieskaitīts 19. divīzijā. Ar to piedalījies kaujās Krievijā, Vidzemē un arī Kurzemes cietoksnī. Pēdējā cīņu posmā Kurzemē viņš (virsleitnata pakāpē) komandēja rotu. Kurzemes cīņās Oskars Perro apbalvots ar I šķiras dzelzs krustu. Kara laikā piecas reizes ticis ievainots, pēdējo reizi 1945. gada 27. aprīlī un 8. maijā ar kuģi evakuēts no Ventspils uz Vāciju.
Pēc izveseļošanās Oskars Perro 1946. gadā atsāka studijas Hamburgas Universitātē, bet vēlāk turpināja Johana Volfganga Gētes Universitātē Frankfurtē pie Mainas. 1948. gadā, pēc pārcelšanās uz Kanādu studijas turpināja Toronto universitātē. Korporācijas Fraternitas Cursica loceklis.
Toronto iesaistījies latviešu sabiedriskā dzīvē. Piedalījies Sv. Andreja draudzes dibināšanā, bija Latviešu virsnieku apvienības Kanādā un Dzelzs krusta ordeņa kavalieru savienības līdz dibinātājs un pēdējās ilggadējs priekšnieks. Perro bijis Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā padomes loceklis, darbojies Baltijas Tautu Federācijā. Strādājis kā notārs.

1994. gadā ziedojis Rīgas Doma baznīcai zvanu.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1959. gadā : sācis rakstīt t. s. lasītāja vēstules angļu valodā galvenokārt laikrakstam "The Toronto Star".

GRĀMATAS:

1981. g. : grāmata "Holmas cietoksnis" (Bruklina: Grāmatu Draugs).

1985. g. : grāmata "Vēstures veidotāji" (Toronto: autorizdevums).
1987. g.: grāmata "Neuzvarēto traģēdija" (Toronto: autorizdevums).
1988. g.: grāmata "Kaŗavīksnas lokā" (Toronto: Toronto: autorizdevums).
1993. g.: grāmata "Sārtbaltsārtais Kāvukvēls": gandrīz romāns (Toronto: Kurland).
1997. g.: grāmata "Dvēseļu cietokšņi" (Toronto: Kurland Publishing).

Oskars Perro miris 2003. gada 2. maijā, Toronto, Kanādā, apglabāts 2003. gada 9. maijā, Toronto, kremēts. Piederīgo vēlēšanās bija ziedu vietā aizgājēja piemiņai ziedot Kurzemes Brāļu kapu izveides nobeigšanai Lestenē.