Teodors Kalniņš

Tautsaimnieks, piensaimniecības kooperācijas celmlauzis Latvijā 

Teodors Kalniņš bija dzimis 1882. g. 15. novembrī Skulberģu pag. Vecvīkšēnu māju saimnieka (lauksaimnieka, rakstnieka un sabiedriska darbinieka) Kārļa un Annas (dzim. Ore) Kalniņu ģimenē.

Mācījies Mazsalacas draudzes skolā, pēc tam pabeidzis Kārļa Millera reālskolu Cēsīs.

1899. gada 17. decembrī viņš bija klāt Rīgas Latviešu biedrības rīkotajā lauksaimnieku kongresā, kur Kārlis Ulmanis referēja par piensaimniecības ražojumiem un to izlietošanu. Klausītājiem tika stāstīts, kāda svarīga loma piensaimniecībai var būt latviešu tautas nākotnes saimniecībā. Šī priekšlasījuma iespaidā, un tēva Kārļa Kalniņa pamudināts, Teodors izšķīrās kļūt par piensaimniecības lietpratēju.

1907. gadā Teodors pabeidzis Eidemaņa piensaimniecības kursus, dodas uz toreiz Eiropā slaveno Hamelnas piensaimniecības institūtu Vācijā, kur studijas pabeidz 1910. gadā un atgriežas Dzimtenē. Šajā pašā gadā nodibinās Mazsalacas piensaimnieku sabiedrība, kuras galvenais ierosinātājs ir Vecvīkšēnu saimnieks Kārlis Kalniņš. Mazsalacas pienotavu vadīt uzņemas viņa dēls Teodors Kalniņš. Kā pienotavas vadītājs viņš nostrādā divus gadus, pēc tam no 1912. līdz 1915. gadam strādā Ukrainā kā Latvijas Lauksaimnieku Centrālbiedrības vecākais piensaimniecības instruktors Kijevas apriņķī;

Pirmā Pasaules kara laikā Teodors Kalniņš tiek iesaukts Krievijas impērijas armijā, kur nodien 3 gadus (1915. - 1918.).

Pēc tam Teodors bijis Kijevas Piensaimnieku sabiedrības Tirdzniecības nodaļas vadītājs (1918. - 1921.).

1921. gadā Teodors no Ukrainas atgriezies Latvijā, nu jau neatkarīgā valstī, lai sekmētu piensaimniecības attīstību un iesaistās Lauksaimnieku centrālbiedrības darbā.

Vispirms viņš bijis Latvijas Lauksaimniecības Centrālbiedrības Valmieras rajona piensaimniecības instruktors (1921. - 1925.). Pēc tam Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības (LPCS) Piena centrāles iekšējas tirdzniecības nodaļas vadītājs (1929.) un Rīgas Piena centrāles Tehniskais vadītājs (1929. - 1931.). Šeit svarīgi piebilst, ka Kārlis Ulmanis tieši Teodoram Kalniņam bija uzticējis nodrošināt mūsu valsts galvaspilsētas iedzīvotājus par plašu piena produkcijas klāstu.

Teodors Kalniņš bijis arī kādreiz slavenā Rīgas Piena restorāna idejas autors.

Savas izcilās tautsaimnieka karjeras turpinājumā Teodors kļuvis par Rīgas Piena centrāles Tirdzniecības vadītāju (1931. - 40.), p/s "Latvijas Centrālais sviesta eksports" vice-direktoru (1932.), Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības priekšsēdētāja biedru (1933. - 38.), Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības Valdes priekšsēdētāju un direktoru - rīkotāju (1939. - 1940.).

Paralēli saimnieciskajai karjerai Teodors aktīvi darbojies arī politikā. Pateicoties senai draudzībai ar Kārli Ulmani (1877. - 1942.) vēl no krievu impērijas laikiem, Latvijas brīvvalsts demokrātijas laikmetā Teodors aktīvi darbojies liberālajā "Latviešu Zemnieku savienībā" (LZS). No LZS saraksta Teodors kandidējis gan Rīgas Domes vēlēšanās, gan Saeimas vēlēšanās.

Par piensaimniecības un nozares kooperācijas jautājumiem Teodors daudz rakstījis presē.

Savukārt par izcilajiem nopelniem piensaimniecības nozares attīstībā Teodors Kalniņš ticis iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku un par Atzinības Krusta kavalieri.

Pirmo krievu okupācijas gadu T. Kalniņam izdevies pavadīt klusu un nenonākt čekistu redzeslokā. Savukārt vācu okupācijas laikā Teodors atkal pildījis Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības Valdes priekšsēdētāja un direktora - rīkotāja amata pienākumus (1941. - 44.).

1944. gadā Teodors Kalniņš devies bēgļa gaitās uz Šlēzvigu, Vācijā (vācu: Schleswig-Holstein), kur sarīko vairākus piensaimniecības kursus ar praktiskiem darbiem vācu pienotavās. Pēc ieceļošanas ASV, nonākot Kalamazū viņš līdzdarbojās Latviešu biedrībā un bija aktīvs Sv. Jāņa latv. ev.-lut. draudzes loceklis.

Teodors Kalniņš miris ASV, 1968. gada 27. oktobrī, 85 gadu vecumā.

Apglabāts Riversaidas kapsētā, Kalamazū, ASV