Jēkabs Silarājs

Latvijas kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks (1935. - 1940.) un viens no Interpola viceprezidentiem.

Jēkabs Silarājs (Zilpaušs) dzimis 1898. gada 17. janvārī Valtenberģu pagasta Kalna-Ramatās lauksaimnieka Pētera un Māretes Zilpaušu ģimenē. Pirmo izglītību saņēmis Valtenberģu pagasta Rauskas 1. pakāpes pamatskolā, pēc tam apmeklējis skolu Rūjienā un reālskolu Valmierā.

1919. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, Valmieras kājnieku pulkā. Latvijas atbrīvošanas cīņās J. Silarājs ņēmis dalību kaujās pie Apes, Melnupes, Alūksnes un Krustpils.
Piedalījies arī kaujās pret lieliniekiem. Demobilizējies 1920. gadā.

Pēc tam vairākus gadus strādājis Valtenberģu pagastā — tēva mājās Lejas-Ramatās.
1923. gadā pārcēlies uz Rīgu un studējis tiesību zinātnes Latvijas universitātē.
Jau 1923. gadā paralēli studijām J. Silarājs sāka strādāt kā kriminālpolicijas uzraugs.
Tai laikā par centību un kārtību darbā saņēmis atzinību.

1930. gadā J. Silarāju ieceļ par kriminālpolicijas inspektoru Jelgavā, bet jau 1932. gadā par kriminālās policijas pārvaldes Jelgavas rajona pārzini. Vadīdams kriminālās policijas Jelgavas
rajonu, viņš ar lielu enerģiju un darba prasmi ātrā laikā atklāja vairākus lielus noziegumus un pievērsa sev priekšniecības uzmanību.

1934. gada vasarā J. Silarāju pārceļ darbā uz Rīgu par kriminālās policijas pārvaldes priekšnieka palīgu. Viņa vadībā īsā laikā Rīgā tika atklāti vairāki lieli noziegumi.
Kriminālās policijas pārvaldē J. Silarājs darbu vienmēr veicis priekšzīmīgi gan kā uzraugs, inspektors, gan rajona pārzinis un pārvaldes priekšnieka palīgs.

1935. gada 1.martā Jēkabu Silarāju iecēla par Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieku.

Viņš bija arī viens no starptautiskā Kriminālpolicijas organizācija (angļu: International Criminal Police Organization) jeb Interpols (kas dibināta 07.09.1923.) viceprezidentiem. Abos šajos amatos Jēkabs Silarājs strādāja līdz pat 1940. gada 9.augustam.

1940. gada 9. augusta rītā Latvijas kriminālpolicijas šefs Jēkabs Silarājs izgāja no savas mājas Mežaparkā, Bergenas ielā 6, dodoties uz darbu, un nekad vairs nepārnāca... 

Viņa mirstīgās atliekas atrada un atraka 1941. gada 25. jūlijā kopīgajā apbedījuma vietā Beberbeķu mežā, Babītes ceļa malā un pārapbedīja Babītes Piņķu kapsētā.

Pēc tam 1941. gada 10. novembrī viņu vēlreiz pārapbedīja Rīgā, Meža kapos, Balto krustu kapu laukā.
Tagad zināms, ka Baltijas kara tribunāls jau 1940. gada 4. decembrī Jēkabu Silarāju aizmuguriski notiesāja ar nāves sodu un to izpildīja 1941. gada 15. janvārī. Viņš ir Viens no tiem terora upuriem, par kura nošaušanu atbildība tika prasīta no Alfon Novika.

Avots: Daugavas Vanagi, Nr.28 (16.07.1943)