Jānis Apsītis

Agronoms, augsnes un laukkopības zinātnes pamatilcējs Latvijā

JĀNIS APSĪTIS dzimis 1886. gada 17. jūnijā Vecates pagasta Strazdiņos, Gusta un Anna (dz. Priedīte) Apsīšu ģimenē.

Mācījies Mazsalacas draudzes skolā, pēc tam Gori-Gorku pilsētā, Mogiļevas guberņā, pabeidzis vidējās izgl. zemkopības skolu (Горы-Горецкий земледельческий институт / школа);

1905. gada beigās bija spiests emigrēt uz Somiju un pēc tam uz Šveici, jo bija piedalījies 1905. gada nemieros.

Cīriches politechnikā Šveicē un Nansi universitātes agronomiskajā institūtā Francijā;

1911. gadā patsāvīgā zinātniski eksperimentālā darbā Nansi universitātē gatavoja zinātņu doktora disertāciju: "Augstu temperatūru iespaids uz graudiem sakarā ar to žāvēšanu".

Kara laikā, 1915. gada beigās viņš caur Parīzi, Londonu, Oslo, Stokholmu un Torneo devās uz Pēterpili, bet robežu pārbraucot, viņš tika arestēts par darbību 1905. gadā.
No apcietinājuma atbrīvots, J. Apsītis iestājās kara dienestā, bija Pēterpils pirmā rezerves pulka lauksaimniec. Pārzinis un Pēterpils veģetāriešu biedrības dārzu saimniecību pārzinis.

1920. gada beigās Jānis Apsītis pārbrauca Latvijā un iestājās zemkopības ministrijas dienestā kā vecākais agronoms.

1923. gadā Latvijas Universitātes lauksaimniecības fakultātes docents, Vecauces lauksaimniecības fermas vadītājs.

1933. gadā Jānis Apsītis Latvijas universitātē aizstāvēja agronomijas doktora disertāciju: "Zemes fizikas dinamika un auglība". Bija Latvijas universitātes profesors kopš 1935. gada.

Viņš bija Latvijas agronomu biedrības viceprezidents, studentu b-bas Konkordija Zelmenis goda biedrs, Starptautiskas agronomu federācijas valdes loceklis.

Pēc Otrā pasaules kara turpināja strādāt par Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas profesoru.

Jānis Apsītis miris 1952. gada 18. aprīlī Rīgā.