Ādams Ārgalis
pedagogs, kordiriģents, mūzikas kritiķis, mūzikas dzīves rīkotājs
Ādams Ārgalis dzimis 1851. gada 26.oktobrī Skulberģu pagasta Reinātos, Jāņa un Mārietas Ārgaļu ģimenē.
No 1865. līdz 1867. gadam mācījās Mazsalacas draudzes skolā;
1871. gadā mācības turpināja Baltijas Skolotāju seminārā Kuldīgā, 1875. gadā pabeidza to ar godalgu un sāka strādāt Rīgas Latviešu biedrībā par kora vadītāju, bibliotekāru un svētdienas skolas skolotāju.
Šajā laikā mācījis arī mūziku un dziedāšanu vairākās Rīgas skolās.
Aktīvi piedalījās Dziesmusvētku darbībā, bija Latviešu dziesmu svētku biedrības priekšsēdētāja biedrs.
1880. gadā II Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos viņa vadītais Rīgas Latviešu Biedrības koris ieguva otro godalgu — sudraba liru.
No 1896. gada 1. augusta līdz 15. septembrim Rīgas Latviešu biedrība X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa ietvaros rīkoja Latviešu etnogrāfisko izstādi. Ādams Ārgals vadīja šīs izstādes tautas uzvedumu muzikālo daļu, piedaloties arī vispārējā izstādes organizēšanas darbā kā izstādes komitejas loceklis, vēlāk arī veicot muzikālajā daļā izpildīto dziesmu recenzēšanu un analīzi.
Darbojās kā mūzikas kritiķis laikrakstos "Baltijas Vēstnesis" (1885-1903), "Dzimtenes Vēstnesis" (1907-1909) un "Latvija" (1907-1909), būdams viens no pirmajiem latviešu recenzentiem, kas sniedzis profesionāli lietpratīgas un regulāras atsauksmes par laikmeta mūzikas dzīvi, īpaši Rīgas latviešu biedrības rīkotajiem koncertiem.
Bija Rīgas Pārdaugavas savstarpīgās kredītbiedrības padomes priekšsēdētājs, kā arī ieņēmis kuģniecības sabiedrības "Austra" valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu.
Ādams Ārgals miris 1937. gada 23. janvārī un apglabāts Lielajos kapos, Rīgā, kur 1938. gadā viņam uzstādīts piemineklis.
1937. gadā tika nodibināta Ārgaļa stipendija centīgiem skolotājiem.
Ņemot vērā Ā. Ārgala nopelnus sabiedriskajā darbā un izglītības jomā, Rīgas pilsētas valde pēc viņa nāves nolēma pārdēvēt 2. pilsētas pirmskolu par Ādama Ārgala pirmskolu
Ādams Ārgalis divas reizes apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni:
1928. gadā ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni
1931. gadā ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni
